Pērnā gada vasarā darbību sāka darba grupa, kurā apvienojās augstskolu pārstāvji, mārketinga nozare un studenti. Tās mērķis – analizēt esošo augstākās izglītības programmu saturu no šodienas un nākotnes perspektīvas, lai izveidotu jauno Latvijas mārketinga izglītības standartu.

Šis process izgaismoja būtisku plaisu starp to, ko pašlaik māca augstskolās, un to, kas patiešām nepieciešams nozarei un jaunajai paaudzei, lai pēc absolvēšanas darba tirgū tie ienāktu konkurētspējīgi. Piemēram, līdzšinējās programmās iztrūka padziļināti un mūsdienu situācijai atbilstoši kursi par datu analīzi, mākslīgo intelektu vai tehnoloģiju ietekmi uz mārketinga profesijas pārmaiņām. Šīs tēmas pārveido mārketingu ar neticamu ātrumu, un šajā vidē būt tikai informētam vairs nav izvēles. Zināšanas izšķir speciālista vērtību.

Vadot šo darba grupu, kļuva pilnīgi skaidrs – pārmaiņu vajadzība mācību saturā ir kritiska, lai mārketinga izglītība saglabātu savu aktualitāti un pievilcību jauniešu acīs. Kas notiek, ja šādu vadlīniju un pārmaiņu nav? Latvijas augstākās izglītības saturs kļūst virspusējs. Ja studenti nesaņem reālajām nozares prasībām atbilstošas zināšanas, viņu konkurētspēja darba tirgū samazinās jau startā.

Sašķobītā izpratne, sociālo tīklu mārketings un runāšana jaunieša valodā

Ko jauno izglītības standartu ieviešana nozīmē praktiski? Novecojušā satura izravēšanu, esošo kursu pilnveidošanu un jaunu ieviešanu. Tā kā standarts tiek atjaunots reizi piecos gados, apzinājāmies arī nopietnību jau laikus paredzēt, kā nozare un pasaule var mainīties. Piemēram, iedziļinoties mākslīgā intelekta reālajā ietekmē, tā potenciāla apguvē, vienlaikus izvairoties no riskiem.

Tajā pašā laikā arī sašķobītā izpratne, kas ir mārketings mūsdienās, ieņem svarīgu lomu kursu veidošanā. Z un Alfa paaudzēm nereti mārketings saistās ar sociālo mediju kampaņām, jo tieši šajā vidē viņi dzīvo. Un tas šķiet loģiski – sociālie tīkli ir jauniešu centrālais informācijas un izklaides avots, viņi ir tehnoloģiju zinoši un gatavi tajās nirt dziļāk.

Taču mārketings ir daudz plašāks, un tieši augstskolu uzdevums ir iedot šo strukturēto rāmi – gan digitālā mārketinga nianses, gan stratēģisko domāšanu, spēju analizēt lielu datu apjomu un daudz cita. Pat ja visi gribētu pēc studijām strādāt tikai sociālo tīklu mārketingā.

Sadarbība ar esošajiem studentiem šajā procesā ir ļoti būtiska – bez tās mums nav iespējams izveidot programmas, kas atbilst mūsdienu jauniešu prasībām. Lai augstākā izglītība patiešām uzrunātu nākotnes mārketinga līderus, jāsaprot un jārunā mūsdienīgā, 18 gadus veca studenta valodā. Tāpēc izveidojām trīs jaunus kursus, bet vairāki tika pārstrādāti.

Latvijas augstākā izglītība nav ātrvilciens – pārmaiņas nenotiek acumirklī

Mācībspēka attieksmei pret uzlabotajām normām ir liela nozīme. Tieši tāpat kā nozares atbalstam. Šī saspēle starp pasniedzēju pienesumu un nozares vajadzībām ir izšķirīga mācību saturā – teorijai un datiem ir jābūt sabalansētiem ar praktisko pieredzi, to reālās dzīves garšu. Piemēram, iedodot studentam izstrādāt īsta starptautiska uzņēmuma mārketinga stratēģijas analīzi, novērtēt īstenotās kampaņas un radīt savas idejas.

Tieši tāpēc nozares profesionāļu piesaiste lektoru lomā ir kritiski svarīga. Tas veido savienojamību, kas nāk par labu visiem – industrija iegūst praktikantu, kas rīt un parīt var kļūt par vērtīgu speciālistu, savukārt studenti saņem reālu izpratni par nozares ikdienu. Pasniedzējam ir jāparāda, kā teorija ieguļas praksē. Un burvīgākais ir tas, ka nozares profesionāļi ir gatavi dot – ieguldīties tagad, lai rīt saņemtu sagatavotus jaunos speciālistus. Tā ir arī mana personīgā iniciatīva – darīt, lai virzītu lielākas pārmaiņas.

Galu galā augstskolas tomēr ir konkurējošas, katra studentu cenšas piesaistīt citādāk. Labā ziņa - rezultātā ieguvējs ir students.

Lēkt pāri augstskolai un nodoties online kursiem – vai pievienotā vērtība lielāka par diplomu?

Man reiz vaicāja – vai mūsdienās topošais profesionālis var “lēkt pāri” universitātei un mārketingu apgūt pats? Nenoliedzami, šodien pieejamās informācijas un izglītības iespēju klāsts ir tikpat liels kā saldumi veikala stendā, tāpēc šāda izvēle var likties vērtīgāka.

Es iedrošinu kombinēt abus un paskaidrošu - kāpēc. Diploms pats par sevi neko negarantē – ceļš, kā līdz tam nokļūstam, gan. Augstskolas sniedz ne tikai specialitātei raksturīgās zināšanas, bet arī starpdisciplināras prasmes, tā saucamās soft skills, kas nepieciešamas profesionālajā vidē. Kritiskā domāšana, analītika, spēja strukturēt lielu datu apjomu, sadarbība komandā – tās ir prasmes, kuras nevar apgūt ar vienkārša online kursa noklausīšanos.

Tīkls, kuru veido augstskola, ir nenovērtējams – ne velti pastāv absolventu klubi, mentoru programmas. Jā, pats varu iegūt daudz zināšanu pašmācības ceļā, taču universitāte rada profesionālo vidi, kurā veidot kontaktus un augt. Protams, vienmēr būs kāds izcils Harvard drop-out veiksmes stāsts, taču pakāpjoties soli atpakaļ, šīm personībām jau sākotnēji ir bijuši stabili pamati, inteliģence un spēja sevi pašmotivēt lielām lietām.

Ja augstskolu spējam izmantot kā tramplīnu tālākai izaugsmei, nevis tikai diplomam, tad esam uz pareizā ceļa.